Mums atļauts pavasarus ziemās radīt
un baltus sniegus rudeņos, kad līst.
Viss notiek patiesi, kad ļoti kādu mīlam,
un ilūziju nav, viss - pārāk īsts.
Tik īsts kā liesma baltas sveces daktī,
kā karsta sirds, kam nav no ledus bail,
kas sajūt zvaigžņu gaismu tumšās naktīs,
kā bāka vētrās jūras krastā gail.
Tik īsts kā ticība, kas garu atmodina,
kā gaiša dvēsele, kas mīlestību pauž;
kad klusi vārdi dziesmu ieskandina,
un senais viedums jaunus tiltus auž.
Mēs spējam pasakas par sniegu radīt
un baltu ziedēšanu dubļu klajumos.
Viss notiek patiesi, ar mīlestību -
tad Debess svētība top brīnumos!