Invalīdu autostāvvietas
Autostāvvietas cilvēkiem ar invaliditāti.
Būvniecības likums nosaka pieejamas vides nepieciešamību būvēs. Lai nodrošinātu būvniecības likuma izpildi, būvnormatīvos ir noteiktas prasības projektējot sabiedrībai pieejamas dzīvojamās vai publiskas lietošanas ēkas un būves, kā arī ielas, laukumus un citas publiskas lietošanas teritorijas, paredzēt iespēju cilvēkiem ar invaliditāti ērti iekļūt, pārvietoties un komfortabli uzturēties tajās, kā arī patstāvīgi izmantot minētos objektus atbilstoši to projektētajai funkcijai. Cilvēku ar invaliditāti pārvietošanos, sevišķi, ja tas notiek ar ratiņkrēslu, nodrošina gabarītu un ergonomisko datu ievērošana būvprojektos, kā arī horizontālo un vertikālo komunikāciju perfekts risinājums, ievērojot cilvēku ar invaliditāti pārvietošanās prasības. Šis standarts nosaka minimālās prasības autostāvvietām, kuras izmanto cilvēku ar invaliditāti, lai nodrošinātu vides pieejamības prasību izpildi un, veidojot pieejamu vidi, radītu vienlīdzīgas iespējas ikvienam sabiedrības loceklim.
1. Darbības lauks
1.1.Standartu pielieto būvniecības procesa laikā: sagatavojot izejmateriālus būvprojektēšanas uzsākšanai, izstrādājot jaunbūvju, rekonstrukcijas vai renovācijas projektus, kā arī veicot būvdarbus. 1.2.Standarts lietojams projektējot atklātas un segtas autostāvvietas publiskai lietošanai:
1.2.1. publisko ēku un būvju teritorijās;
1.2.2. dzīvojamo māju apbūves zonās, tai skaitā daudzstāvu dzīvojamo namu iekšpagalmos;
1.2.4. daudzstāvu autostāvvietās;
1.2.5. citās publiskas lietošanas teritorijās.
2. Uzdevumi un pamatprincipi
2.1. Standarta uzdevums ir noteikt minimālos konstrukciju gabarītus, palīgiekārtu palīgierīču un marķējuma izvietojumu un veicamos pasākumus telpās un ārpus tām, personu ar invaliditāti īpašo vajadzību ievērošanai būvprojektos, projektējot un iekārtojot autostāvvietas cilvēkiem ar invaliditāti (turpmāk tekstā – invalīdu autostāvvietas).
2.2. Veidojot pieejamu vidi tiek radītas vienlīdzīgas iespējas ikvienam sabiedrības loceklim izmantot savas tiesības dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un saņemt nepieciešamos pakalpojumus.
2.3. Pamatprincipi:
2.3.1. katra indivīda patstāvīgas pārvietošanās iespējamība;
2.3.2. piekļūšanas vajadzīgajam objektam nodrošināšana;
2.3.3. elementāro ērtību nodrošināšana;
2.3.4. iespēja patstāvīgi veikt nodomāto darbību un saņemt pakalpojumu.
3. Prasības
3.1. Veidojot autostāvvietas, 5% no paredzēto automobiļu stāvvietu skaita ir speciāli iekārtojamas cilvēka ar kustību traucējumiem transporta līdzekļa novietošanai, bet ne mazāk, kā divas. Tām ir jāatrodas maksimāli tuvu ieejai ēkā, kuras apmeklētājiem autostāvvieta paredzēta, bet ne tālāk, kā 25,00 m no tās.
3.2. Invalīdu autostāvvietas minimālais platums ir 3,60 m, minimālais garums ir 5,00 m.
3.3. Ja stāvvietas atrodas blakus ietvei, tad invalīdu autostāvvietas platumam ir jābūt 2,50 m un ietves platumam 2,00 m (1.zīmējums).
3.4. Invalīdu autostāvvietai jābūt iezīmētai ar marķējumu uz stāvvietas seguma.
3.5. Katra invalīdu autostāvvieta aprīkojama ar vertikāli novietoto speciālo invalīdu autostāvvietas apzīmējumu 1,20 m augstumā un attiecīgo piktogrammu uz stāvvietas seguma (2. zīmējums).
3.6. Invalīdu autostāvvietas apzīmējumam jāatbilst ceļu satiksmes noteikumu normām (3.zīmējums).
3.7. Invalīdu autostāvvietas izkāpšanas zonai 1,2 m platumā jābūt iezīmētai ar atšķirīgu krāsojuma joslu.
4. Zīmējumi
1.zīmējums
2. zīmējums
3. zīmējums
