12. decembrī Nacionālajā rehabilitācijas centrā ,,Vaivari’’ atklāja jauno reitterapijas kompleksu.

Jaunuzceltās zirgu izjādes manēžas svinīgajā atklāšanā piedalījās Rihards Snikus ar zirgu Titurga un rādīja, kādas ir reitterapijas iespējas rehabilitācijā. Šis 23 gadus vecais jaunietis ir izcīnījis tiesības startēt paraolimpiskajās spēlēs Londonā, un pēc priekšnesuma viņu veica gan veselības ministre Ingrīda Circene, gan Reitterapijas asociācijas prezidente Olga Bērziņa, uzsverot reitterapijas nozīmi veselības atgūšanā un priecājoties, ka jau nākamā gada sākumā kompleku pilnvērtīgi varēs izmantot visi „Vaivaru” pacienti.

 

Reitterapija ir ārstēšanas metode, kurā galvenais dziednieks ir zirgs. Tā ietver sevī problēmu risināšanu medicīniskā, psiholoģiskā un sociālā rehabilitācijā. Faktori, kas nodrošina reitterapijas labvēlīgo ietekmi ir zirga ritmiskās un trīsdimensiju kustības, zirga ķermeņa siltums, terapeita, palīgu un pacienta sadarbība, kā arī ārstniecībai neierastā terapijas norises vieta. Zirgi jūt gan to, kā cilvēks šodien jūtas, gan to, kā cilvēks viņam pieskaras. Zirgi apbrīnojami labi izprot savas terapeita funkcijas un izjūt slimā cilvēka vajadzības.

Reitterapija ietver trīs virzienus:
hipoterapiju, kas pēc būtības ir fizioterapija jeb vingrošana zirga mugurā, tātad gluži medicīniska procedūra; tā saucamo pedagoģisko jāšanu, kas iedarbojas mentāli, ietekmējot cilvēkus ar domāšanas un uzvedības traucējumiem vai garīgu atpalicību;
un jātnieku sportu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kad speciālists/reitterapeits sastāda un nozīmē pacientam individuālu kursu.
Svarīgākais no šiem virzieniem ir hipoterapija, jo ar tās palīdzību iespējams atjaunot cilvēka kustības spējas. Kustības ir centrālās nervu sistēmas (CNS) impulss, kuru izpilda muskuļi. Ja traumas dēļ ceļš no CNS uz muskuļiem ir traumēts, impulsi līdz muskuļiem nenonāk un cilvēks nespēj pakustināt ķermeņa daļu. Jāšanas laikā cilvēks šo impulsu saņem no zirga, tas tiek novadīts līdz smadzenēm, veidojot jaunus kustību centrus un informācijas apmaiņas kanālus starp smadzenēm un muskuļiem, līdz organisms pamazām pats sāk strādāt un veidot kustības.