Pārbaudes termiņš nedrīkst būt ilgāks par trim mēnešiem. Minētajā termiņā neieskaita pārejošas darbnespējas laiku un citu laiku, kad darbinieks attaisnojošu iemeslu dēļ nav veicis darbu.

Teorētiski nevar noteikt mazāku algu, tomēr daudzi darba devēji pārbaudes laiku izmanto, lai izvairītos no noteiktās algas maksāšanas. Tiek apsolīts, ka alga, par kuru puses vienojušās, tiks maksāta pēc pārbaudes laika.

Cits variants – darbinieks strādā pēc iespējas labāk, lai saņemtu lielāku atlīdzību, taču pārbaudes beigās līgums tiek uzteikts. Pēc tam darba devējs noslēdz darba līgumu ar nākošo vietas kārotāju un atkal ietaupa uz algas rēķina.

Darba līguma uzteikšana pārbaudes laikā

Pārbaudes laikā darba devējam un darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu trīs dienas iepriekš. Darba devējam, uzteicot darba līgumu pārbaudes laikā, nav pienākuma norādīt uzteikuma iemeslu. Atbrīvojot arodbiedrības biedru, arodbiedrības piekrišana nav nepieciešama. Ja nolīgtais pārbaudes termiņš ir beidzies un darbinieks turpina veikt darbu, atzīstams, ka viņš pārbaudi ir izturējis.

 Var rasties jautājums – vai atlaišana būs tiesiska, ja uzteikums būs izteikts pēdējā pārbaudes termiņa dienā? Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2009. gada 3. jūnija Spriedumā, lietā Nr. SKC–188 apstiprina – «Darba likuma 47. panta pirmā daļa neierobežo darba devēja tiesības uzteikt darba līgumu darbiniekam visā pārbaudes termiņa laikā, tostarp arī pārbaudes termiņa pēdējā dienā». Uzteikums stājas spēkā no tā pieņemšanas brīža, nevis trīs dienas vēlāk.

Ja darba devējs, uzteicot darba līgumu pārbaudes laikā, ir pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu, darbiniekam ir tiesības celt prasību tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad viņš saņēmis uzteikumu. Ir aizliegta atšķirīga attieksme atkarībā no darbinieka dzimuma, rases, ādas krāsas, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem, ciktāl tie nav pretrunā ar attiecīgo tiesību būtību (piemēram, piederība pie noteikta dzimuma ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums). Ja tiek pārkāpts atšķirīgas attieksmes aizliegums, darbiniekam ir tiesības prasīt atlīdzību par zaudējumu un morālo kaitējumu. Strīda gadījumā atlīdzības apmēru nosaka tiesa.

Nedaudz nopietni, nedaudz ar humoru

Turpinājumā desmit kļūdas, kas apdraud jūsu darba vietu. 

«Jūs esat atlaists!» Šī īsā, bet nozīmīgā frāze vairāk nekā citi vārdi var radīt paniku un depresiju. Kāpēc notiek tā, ka daži pat pietiekami labi speciālisti dzird šos vārdus biežāk? Lūk, desmit kļūdas, kas veicina darba zaudēšanu:

1. Nav nekādu plānu. Visiem veiksmīgiem cilvēkiem ir skaidrs dzīves un darba plāns vai nu uz papīra, vai galvā. Viņi to izveido, pieturas pie tā un nepieciešamības gadījumā pārskata. Dzīvošana vienai dienai nav cieņā.

2. Neattīsta savas prasmes un iemaņas. Biznesa vide ir dinamiska un mainīga, darba meklētāju vienmēr ir vairāk nekā darba piedāvājumu. Nevar nepapildināt zināšanas savā profesijā un nesekot līdzi jaunumiem.

 3. Nav darba rezultātu. Biznesā tiek ņemts vērā absolūti viss. Tas, kurš slēpj to, ko viņš ir sasniedzis un paveicis neatkarīgi no ieguldītajām pūlēm, noteikti izkritīs no aprites.

4. Jauc operativitāti ar darba ražīgumu. Tas, kuram liekas, ka saziņa ar elektroniskā pasta starpniecību aizstāj nepieciešamību kontaktēties ar apkārtējiem, nesaprot, cik svarīga ir saskarsme.

5. Uzskata, ka ir neaizstājams. Darbā nav vietas «primadonnām». Līdzko uzskatīsiet, ka tikai jūs pareizi varat izdarīt kādu darbu, jūsu zvaigzne sāks bālēt.

6. Zina atbildes uz visiem jautājumiem. Ja cilvēks izliekas, ka pārzina visu uz pasaules, tas ierobežos viņa karjeras izaugsmi. Uzvarētāji vienmēr gatavi iepazīt jaunas idejas un pieejas.

7. Strādā lišķu ielenkumā. Zaudētāji dievina cilvēkus, kuri apliecina, cik viņi ir gudri (nav svarīgi, vai tā ir taisnība vai nav), kamēr veiksmīgie darbinieki prot uzteikt un novērtēt kolēģu patiesos sasniegumus.

8. Nenovērtē citus. Zaudētāji nepelnīti visus nopelnus par veiksmīgiem projektiem piesavinās sev, neskatoties uz citu ieguldījumu.

9. Neprot sevi izvirzīt. Lielība ir viens, bet prasme par saviem nopelniem ar konkrētiem piemēriem informēt kolēģus vai priekšniecību ir kas cits.

10. Neprasa padomus. Lietišķi cilvēki ar attīstītu intuīciju saprot, ka, neskatoties uz pūlēm visu darīt pilnīgi pareizi, viņi var sastapties ar nepārvaramiem šķēršļiem. Tad nevajag kaunēties prasīt padomu draugam, kolēģim vai pat biznesa konsultantam. Cilvēki, kas neprot atzīt savas kļūdas, ir nolemti bezdarbam.