-
Jālieto spiedienu mazinošas gultas, matrači vai paliktņi. Izmantojiet spilvenus un veikalos nopērkamus paliktņus, lai izvairītos arī no kaulu savstarpējas saskarsmes, piemēram, starp potītēm un ceļiem.
-
Grozot nekustīgu cilvēku, izmantojiet ne tikai pozas uz muguras, sāniem vai vēdera, bet arī puspozīcijas. Lai atbalstītu pacientu šādā stāvoklī, varat izmantot lielus spilvenus vai paliktņus.
-
Pacientiem, kas ir pilnībā nekustīgi, jālieto palīglīdzekļi, kas novērš spiedienu uz papēžiem, jo tur izgulējumi veidojas visātrāk. Zem apakšstilbiem jāpaliek lieli spilveni, papēžus atstājot brīvus.
-
Nekustīgam cilvēkam, atrodoties sēdus pozīcijā, galvgalis nedrīkst būt augstāk kā 30 grādu leņķī pret gultas virsmu.
-
Grozot nekustīgu pacientu, viņu nedrīkst bīdīt un vilkt. Lai guļošo pārvietotu, viņš ir jāveļ vai viegli jāpārliek piepaceļot. Vēlams cilvēka grozīšanu veikt divatā.
-
Pacientiem ar kāju un ķermeņa lejasdaļas paralīzi, sēžot ratiņkrēslā, ir jānodrošina muguras jostas daļas atbalsts, jo tad spiediens uz ķermeni saglabāsies vienmērīgs. Jālieto krēsli ar stingru pamatni un spiedienu izlīdzinošu virsmu. Ratiņkrēslam jābūt ar roku atbalstiem un mainīgu muguras atbalsta leņķi.
-
Cilvēkiem ratiņkrēslā ir jāizvairās no ilgstošas sēdēšanas. Sēdošajiem jānodrošina pozīcijas maiņa vismaz reizi stundā. Tiem, kas paši spēj, pieturoties ar rokām, ir jāpaceļas uz 10 sekundēm ik pēc katrām 10-15 minūtēm.
-
Nekādā gadījumā nelietojiet apļveida jeb barankas veida linsēklu spilventiņus un gumijas riņķus – tie situāciju tikai pasliktinās, jo, atslogojot problēmu zonu, riņķa mala palielina spiedienu uz apkārtējiem audiem.
-
Nedrīkst masēt mīkstos audus virs kaulu izciļņiem. Masāža samazina asinsriti un pazemina ādas temperatūru, veicinot dziļu audu traumu rašanos.
-
Mitra āda kļūst ārkārtīgi viegli ievainojama un pat no mazas brūcītes var strauji izplatīties infekcija. Tāpēc ir jāsamazina mitrums, kas rodas urīna nesaturēšanas, svīšanas vai brūču izdalījumu dēļ. Vajadzības gadījumā jālieto mitrumu uzsūcoši materiāli.
-
Jānovērš aukstums un sauss gaiss (gaisa mitrums, kas mazāks par 40%). Šie faktori var radīt sausas ādas veidošanos. Visbiežāk sausa āda parādās ap plaukstām un pēdām. Ādas sabiezējumi ir jāmitrina siltā ūdenī, viegli jānoberž atmirušie audi un jāapstrādā ar mitrinošiem krēmiem vai želejām. Jo āda ir veselīgāka un elastīgāka, jo mazāka iespēja to traumēt.
-
Cilvēku ar kustības traucējumiem 2-3 reizes nedēļā vajadzētu nomazgāt pilnībā dušā. Jāizvairās no karsta ūdens lietošanas, kairinošām un sausinošām ziepēm, kā arī pārāk stipras ādas beršanas.
-
Ieteicams ādu katru dienu viegli norīvēt ar bērniem domātām mitrajām salvetēm. Āda starpenes rajonā noteikti jātīra arī pēc katras vēdera izejas un urinēšanas un jāieziež ar zīdaiņu krēmu.
-
Nepieciešama izkustēšanās. Nekustīgā stāvoklī locītavas kļūst savilktas un samazinās to kustīgums. Vingrojot izventilējas plaušas un uzlabojas asinsrite.
-
Ir jāseko līdzi cilvēka uzturam un izdzertajam šķidruma daudzumam. Dienā ir jāizdzer 1,5- 2 litri šķidruma, ēdienam jābūt bagātam ar olbaltumvielām, vitamīniem un minerālvielām. Jāuzņem arī atbilstošs kaloriju daudzums- 25-35kcal uz kilogramu diennaktī.
-
Nedrīkst smēķēt un atrasties telpā kur smēķē citi: nikotīna iespaidā āda saņem mazāk skābekļa un barības vielu.
-
Ja radies izgulējums, šī vieta nekavējoties jāatslogo! Turpinot to slogot izgulējums paliks arvien lielāks. Izgulējuma vieta ir jānomazgā ar tīru ūdeni vai vāju ziepju šķīdumu un jāieziež ar neitrālu krēmu. Neeksperimentējiet ar mājas aptieciņā atrodamajām ziedēm, dezinficēšanas līdzekļiem un citām zālēm, jo varat situāciju tikai pasliktināt! Noteikti griezieties pēc padoma pie ārsta.
